Anna Rozīte: Bērnībā kotletes un frikadeles izbaroju sētas kaķiem!

Ar Annu iepazinos, šķiet, pirms krietna laika, un mazajā Rīgā mūsu ceļi bieži krustojas. Pirmās asociācijas, iedomājoties par Annu, ir smaids, siltums un mīļums. Ar viņu vienmēr ir viegli un gaiši. Tāpēc šajā pirmssvētku laikā, kad esam nokrauti ar gada nogalē paveicamajiem darbiem un raujamies uz pusēm starp daudzajiem svētku pasākumiem, aicināju uz sarunu tieši Annu – dzīvespriecīgu, izzināt kāru un allaž iedvesmojošu sievieti.

image3

Kāds, Tavuprāt, ir veselīgs dzīvesstils? Kāda ir Tava līdzsvara un harmonijas formula?

Es domāju, ka tā ir ieklausīšanās sevī. Tas vienmēr ir veselīgāk kā sekot veselīguma industrijas jaunumiem un aktualitātēm, kas mēdz būt kļūdainas un ne visiem vienmēr der. Saskaņā ar asins analīžu rezultātiem, piemēram, man nav ieteicami gurķi, avokado un kokosrieksti, bet, šķiet, kas gan varētu būt vēl veselīgāks?! Bet, redzi, kas vienam veselīgi, otram – ne vienmēr. Lai arī šķiet, ka būtībā mēs visi esam vienādi, tomēr esam ļoti dažādi – gan pasaules uztveres ziņā, gan arī organisma vajadzību niansēs.

Iespējams, kāds domā, ka Tu jau tāpat esi smuka un Tev nav īpaši jāpiepūlas, lai ik dienu izskatītos labi. Tomēr esmu pārliecināta, ka arī Tu ieguldi darbu un enerģiju, lai izskatītos un justos labi. Varbūt vari padalīties savā pieredzē pa to, kā uzturēt sevi formā, jo ne vienmēr tas ir stāsts par labiem gēniem. Reizēm vislielāko lomu spēlē tieši pašdisciplīna un gribasspēks un izvēles, ko izdarām.

Jā, ar gēniem vien manā gadījumā būtu par maz. Man ir ļoti svarīga pašdisciplīna un dienas režīms, lai es justos labi. Pirmajā vietā ir miegs, ideālā variantā – no 22:00 līdz 7:00, bet neatceros, kad pēdējo reizi būtu tik laicīgi aizgājusi gulēt! (Smejas). Principā turpat blakus atrodas arī uzturs. Ja ēdu neregulāri un nekvalitatīvi, mana pašsajūta uzreiz cieš gan fiziskā, gan emocionālā plāksnē. Ļoti svarīgas ir arī fiziskās aktivitātes. Lai es justos labi un enerģiski, šobrīd apmeklēju gan crossfit nodarbības, gan jogu. Man patīk šis balanss starp vidēji augstas intensitātes treniņu un mierpilno, dziļo jogu. Arī ūdens, ūdens un vēlreiz ūdens! Divas glāzes ūdens tukšā dūšā man ļoti palīdz atmosties un sakārtoties. Dienas laikā dzeru ūdeni un zāļu tējas atbilstoši iespējām un vēlmei.

Kā Tu raksturo savus un ģimenes ēšanas paradumus? Vai mājās visi ēdat līdzīgi, vai katrs kaut ko savu? Mūsdienu realitāte: vīrieši ēd vienu, sievietes – otru, bet bērni – trešo…

Jāatzīstas, ka mēs visai bieži ēdam ārpus mājām, bet mājās tomēr visi vairāk vai mazāk ir pakļauti manai diktatūrai! (Smejas). Es gatavoju tikai veģetārus ēdienus un mājās parasti ir maz ēdiena, jo man patīk nopirkt tik daudz, cik mēs reāli varam apēst šodien vai rīt. Augļi, rieksti, rozīnes gan vienmēr būs, jo tos es savējiem piedāvāju saldumu vietā.

Jau minēji, ka esi veģetāriete. Vai esi atteikusies no vēl kādiem produktiem? Kāpēc?

Es ļoti izjūtu, ja apēdu ko tādu, kas manam organismam nav ieteicams – pašsajūta un pat garastāvoklis uzreiz liek par to manīt. Tieši šī iemesla dēļ esmu uztaisījusi daudz un dažādus testus uz nepanesamībām, ģenētiku utt. Izrādās, ka kopumā esmu ēdusi diezgan atbilstoši mana organisma vajadzībām. Man nav ieteicama gaļa, zivis, piena produkti un, kā jau visiem, nevajadzētu aizrauties ar rafinētajiem, miltu un rūpnieciski gatavotajiem produktiem. Bija vēl daži pārsteigumi, ko jau minēju, piemēram, gurķi, avokado, kokosrieksti un vēl šis tas.

Interesanti, kā pieaugušo dzīvē mainām savus ēšanas paradumus! Kādas atmiņas par ēdienu Tev nāk līdzi no bērnības? Ko gatavoja Tavā ģimenē?

Man gaļa nekad nav garšojusi, bet mamma un vecmāmiņa vienmēr mēģināja man to iemānīt. Man bija jādomā visādi veidi, kā palikt virtuvē pedējai, lai, teiksim, frikadeles no zupas vai kādu kotleti ātri izbarotu sētas kaķiem, izmetot pa logu. Protams, bija arī daudzi ēdieni, kas man tiešām garšoja un garšo vēl šobaltdien: ukraiņu borščs bez gaļas, biezpiena sacepums, plovs veģetārajā versijā, krāsnī cepti āboli, vinegrets, rīvēti āboli un burkāni ar nedaudz cukura vai medus un saulespuķu sēkliņām. Tie ir mani bērnības ēdieni un, varētu teikt, ka arī mīļākie ēdieni vispār.

image4

Kādas attiecības ar uzturu Tu veido un māci savai meitai?

Cenšos neuzspiest savu ēšanas modeli, mācu caur savu piemēru. Kā jau teicu, mājās viņai nekas cits neatliek kā būt veģetārietei, bet, ja pie vecvecākiem vai dārziņā viņa izvēlas kādu gaļas ēdienu, es neprotestēju. Lai pati izdara savas izvēles dzīvē, mums ir katram savs ceļš ejams. Šobrīd izskatās, ka viņa ir vienaldzīga pret gaļas produktiem, redzēsim, kā būs tālāk.

Uz saldumu patēriņu gan iespringstu, jo negribu, lai manas nevērīgās attieksmes dēļ meitai rastos cukura atkarība vai garšas kārpiņas notrulinātos tā, ka viņa vairs nesaprot tīra ēdiena garšu. Kā jau minēju, mājās vienmēr ir augļi, un tos viņa labprāt arī ēd, bet ļoti cukuroti saldumi mūsu mājās parādās ļoti reti. Pārsvarā, kad tie ir uzdāvināti. Ārpus mājām, protams, ir grūtāk, un esmu vieglāk pierunājama uz kādiem rūpnieciski ražotiem saldumiem. Uz mani nostrādā doma, ka kādreiz jau var, vai ne?! (Smejas).

Cik daudz Tu ikdienā vispār gatavo pati, ja bieži ēdat ārpus mājām?

Mājās tiešām gatavot sanāk reti – kādreiz kādas vakariņas vai īpašos notikumos, bet pārsvarā ēdam ārpus mājām. Brīvdienās tās pārsvarā ir bērnu izvēlētas vietas, bet pati darba dienās pārsvarā ēdu Raw Garden un Dagnijas Brūveres TIIRS.

Kur smelies informāciju par uztura un veselīga dzīvesveida tēmām? Kā izvēlies, kam uzticēties?

Man patīk izlasīt visu par uzturu, kas nāk man pretim, un pamēģināt pašai. Laižu caur sevi un pārliecinos, vai man tas der, vai neder. Domāju, ka nav vienas pareizas formulas visiem. Kas vienam strādā ļoti labi, otram var radīt veselības problēmas, jo nav vienas universālas atbildes, viss ir ļoti individuāli.

Zinu, ka Tu gada nogalē dosies uz Austrāliju. Vai esi iecerējusi apmeklēt arī kādas īpašas kafejnīcas, kursus vai citas vietas, kas saistītas ar veselīgu dzīvesveidu?

Tieši par to vēlējos prasīt Tev! (Smejas). Austrālijā visa cita starpā apmeklēšu arī uztura speciālistes un dabiskās vesel’bas centra ReCure saimnieces Gunas Bīlandes skolotāju Džonu, kurš pavasarī viesojās arī Latvijā – apmeklēju lekciju augstskolā Turība. Pārējā laikā plānojam vienkārši iepazīt šo kontinentu un ļauties negaidītiem pārsteigumiem.

Ziemassvētku laikā būsi ceļojumā. Kā parasti svini šos svētkus, ja esi mājās, Latvijā? Kas Tev sniedz svētku sajūtu?

Jāsaka, ka Ziemassvētkus esmu sākusi svinēt tikai nesen, jo bērnībā galvenie ziemas svētki bija Jaunais gads. Tagad, kad man ir meita, Ziemassvētku sajūtu rodu galvenokārt caur viņu, viņas gaidām un gatavošanos šiem svētkiem.


Intervija: happy whispers
Bildes: no Annas Rozītes privātā arhīva

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *