Cīņa ar bezmiegu un sačakarētā dienas režīma glābšana

Dažreiz man šķiet, ka uztveru blogošanu pārāk nopietni – ja vien neesmu sagatavojusi pamatīgāku materiālu par kādu tēmu, tad tas nav ieraksta vērts. Šogad esmu apņēmusies biežāk dalīties arī savās ikdienas sajūtās, pārdomās un pieredzē. Iespējams, tieši tur slēpjas blogošanas īstais smeķis? Lai dzīvo ikdienas aizkadri, ne tikai smukā, glancētā dzīve! Arī šorīt uzrakstījās neliels ieskats tajā, kā man šobrīd klājas un kas notiek ar Happy Whispers.

Processed with VSCO with hb1 presetŠis gads ir iesācies ļoti forši, neskatoties uz to, ka joprojām izjūtu tādas kārtīgas atpūtas un neko nedarīšanas trūkumu. Decembrī milzīgi daudz laika un enerģijas paņēma labdarības maratons Dod Pieci (biju atbildīga par šī projekta publicitāti un komunikāciju). Maratona nedēļā radio Pieci.lv stikla studijā pavadīju katru dienu, darbam veltot pa 14 stundām. Projekta mērķis bija sirdij tuvs – palīdzēt savākt naudu psihosociālās rehabilitācijas nometņu rīkošanai vēža skartajiem cilvēkiem. Rezultāts bija vienkārši lielisks – tika saziedoti vairāk nekā 190 tūkstoši eiro, kas šogad un nākamgad ļaus sarīkot nometnes vairāk nekā 500 cilvēkiem!

Taču tas apjoms, kādā es beigu posmā ielikos darbā, bija nežēlīgs pret manu dienas režīmu un enerģijas rezerves, protams, tika iztērētas līdz nullei. Tās dažas brīvdienas gada nogalē pagāja, mēģinot atiet un attapties no Dod Pieci, taču tas nemaz nav tik vienkārši. Daudziem no komandas šis projekts atstāja dziļus psiholoģiskos nospiedumus, no kuriem nevar atbrīvoties dažu dienu laikā. Trīs dīdžeji, kuri pavadīja stikla studijā sešas diennaktis, pārtiekot tikai no smūtijiem, manās acīs ir īsti varoņi. Ja es devos pārlaist nakti savās mājās un savā gultā, tad viņi visu šo laiku dzīvoja stikla mājiņā Stacijas laukumā paaugstinātas spriedzes apstākļos un atgriezās mājās tikai pēc sešām dienām…

Processed with VSCO with b6 presetMana īsā glābšanas programma bija pavisam vienkārša: jau nākamajā dienā pēc maratona devos uz visa ķermeņa masāžu dabiskās veselības centrā ReCure un svētku brīvdienās daudz gulēju. Jogai man īsti nebija spēka un pie tās atgriežos pamazām ar 15-30 minūšu ilgu, mierīgu vingrošanu mājās.

Ar gulēšanu ir traki, jo maratona laikā spridzināja tāds adrenalīns, ka, pārbraukusi mājās, ilgi nevarēju aizmigt. Reizēm attapos, ka ir jau divi naktī, bet es sēžu gultā un miegs nav nevienā acī, bet jāceļas jau pēc četram stundām. Atzīšos, ka dažas naktis palīdzēju sev aizmigt, iedzerot pustabletīti nomierinoša medikamenta. Tas dabisko miega ritmu diemžēl sačakarēja vēl vairāk un ar dienas režīma sakārtošanu cīnos vēl šodien. Ik pārdienas attopos, ka esmu aizlasījusies grāmatu vai pazudusi internetā, bet ir jau divi vai trīs naktī un pirms septiņiem būs jāmodina meita uz skolu… Gadās, ka ap pusastoņiem ielienu gultā otrreiz un noguļu līdz vienpadsmitiem vai pat pusdivpadsmitiem. Dzert brokastu kafiju pusdienlaikā ir romantiski varbūt vienreiz vai divreiz, bet brīdī, kad tas sāk kļūt par normu, paliek neomulīgi, turklāt darbam atliek mazāk stundu un tas ievelkas vēlu vakarā, atkal nozogot laiku pilnvērtīgai atpūtai. Apburtais loks!

Processed with VSCO with f1 preset

Tāpēc šonedēļ apzināti cenšos iet gulēt jau drīz pēc desmitiem, lai ap vienpadsmitiem acis pašas kristu ciet. Lielākie savlaicīgas iemigšanas ienaidnieki ir pēcpusdienas kafija un… internets. Gadās, ka miegs nāk laicīgi, bet es pārvelku pāri, lasot kaut ko “aizraujošu”, un atkal attopos, ka ir pusnakts un miegs aizmucis. Vajadzētu saņemties un izslēgt telefonu jau stundu pirms gulētiešanas.

Vienīgā lieta, par kuru varētu sevi uzslavēt, ir ikvakara meditācija pirms miega. Te gan tālrunis lieti noder, jo parasti klausos meditācijas angļu valodā – vai nu aplikācijā Calm, vai Kris Carr ierunātās meditācijas no albuma Self-Care For Busy People. Un, protams, vismaz reizi vai divas mēnesī – ReCure masāža un pirts tepat mājās. Šonedēļ izmēģināju jaunu procedūru – masāžu ar karstiem garšvielām pildītiem sainīšiem jeb pindām. Tas nu reiz bija kaut kas tik lielisks, ka sarunāju Happy Whispers lasītājiem 10€ atlaidi uz šo procedūru – jau nākamajā blog ierakstā pastāstīšu, kā to var izmantot.

Esmu atsākusi ik pārdienas gatavot zaļos kokteiļus, papildinot tos ar vasarā sasaldētajām ogām (mellenes, ķirši, avenes) un visādiem pulverīšiem, kas iekrājušies virtuves plauktos (piemēram, makas sakne, baobaba pulveris, maltas čia sēklas u.c.). Tāpat mācos nomainīt pēcpusdienas kafiju pret zāļu tēju. Pagaidām gan roka pati stiepjas pēc melnās tējas ar garšvielām, ko dzeru ar augu pienu…

Citu mazo apņemšanos vidū ir atsākt regulāri jogot. Piemēram, jau svētdien nepaslinkošu un došos uz vairāk nekā stundu garu Yin jogas nodarbību Urban Yoga studijā pie Līvas Veinbergas, lai jau nākamnedēļ padalītos par šo jogas veidu plašāk arī blogā. Trešdienās pl.12:30 meklēju kompāniju uz stundu garu Flow un Yin jogas nodarbību – pirmā pusstunda aktīvākas, plūstošas jogas, otrā pusstunda – mierīgā Yin joga, kas sniedz dziļu relaksāciju. Aicinu izmēģināt pusdienu pārtraukumā, ja strādā kaut kur tuvumā – labsajūta garantēta!

Un kā Tev iesācies šis jaunais gads? Vai ir kādi izaicinājumi veselības un labsajūtas jomā, ar ko jātiek galā? Dalies savā pieredzē vai uzdod jautājumus arī Happy Whispers Facebook domubiedru grupā!


Bildes: Oskars Upenieks (Dod Pieci) un no personīgā arhīva

1Pingbacks & Trackbacks on Cīņa ar bezmiegu un sačakarētā dienas režīma glābšana

  1. […] izpumpējusies un nosēdinājusi baterijas. Pēdējo reizi tādu iekšējo grautiņu piedzīvoju pēc labdarības maratona Dod Pieci gada nogalē un pēc iepriekšējā Positivus pirms gada, tāpēc savā ziņā šāds panīkums nav […]

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *