Pētījums: Bieži iepērkamies un bieži pārtiku izmetam

Salīdzinoši nesen man bija lieliska iespēja piedalīties sadzīves tehnikas zīmola Electrolux rīkotajā meistarklasē kopā ar šefpavāru Artūru Taškānu. Pasākuma ietvaros ne vien kopā gatavojām un notiesājām garšīgas pusdienas, bet arī uzzinājām kāda Latvijā veikta pētījuma rezultātus par sabiedrības iepirkšanās un ēst gatavošanas paradumiem. Izrādās, ka vairākums Latvijas iedzīvotāju cenšas gatavot maltīti mājās un savā pārtikas grozā visbiežāk iekļauj piena produktus, gaļu un dārzeņus, taču ēst gatavošanas un ēšanas paradumi atšķiras no tā, ko paši uzskata par veselīgu. 

DELF2869

Diemžēl pētījuma rezultāti izgaismoja ari kādu negatīvu tendenci, proti, vairāk nekā puse respondentu atzinuši, ka pārtiku mēdz iegādāties spontāni, ik pārdienas, taču vēlāk tā nonāk atkritumu grozos.

  • 68% aptaujāto atzina, ka mēdz izmest pārtiku, ja produkts ir acīmredzami sācis bojāties, savukārt 44% – ja pārtikai ir beidzies derīguma termiņš.
  • 27% respondentu pārtikas produktu izmet, ja tas negaršo, bet 10% – ja ir sabojāts iepakojums, kaut arī pats produkts ir vesels.
  • Tikai viena sestā daļa jeb 15% aptaujāto norādīja, ka nemēdz izmest pārtiku atkritumu grozā.

Prezentējot pētījuma rezultātus, Džeimija Olivera iniciatīvas Food Revolution vēstnese Latvijā un ģimenes bloga Viens + Viens autore Laura Grēviņa atzina – aptaujas rezultātos atspoguļojas fakts, ka liela daļa zina, ko nozīmē ēst veselīgi, taču to īsteno tikai nedaudzi.

  • 79% aptaujāto respondentu atzina, ka, viņuprāt, visveselīgākais veids, kā pagatavot pārtikas produktus, ir tvaicēšana, bet ikdienā iegādātos pārtikas produktus patiešām tvaicē vien 4% aptaujāto.
  • Kā otro veselīgāko ēdiena pagatavošanas veidu 42% respondentu atzīst vārīšanu, un ikdienā to dara 40% cilvēku.
  • Cepšanu cepeškrāsnī atzīst 20%, ikdienā to dara vien 7%.
  • Tikai 6% respondentu atzīmējuši, ka cepšana uz pannas ir veselīga, bet piektā daļa (20%) to dara ikdienā.
  • 24% respondentu pārtiku ēd svaigu.

DELF2975

“Manuprāt, esam pieraduši pie ceptu un vārītu ēdienu garšas, tādēļ tvaicēts ēdiens kādam var šķist negaršīgs,” pētījumā secināto komentēja Laura Grēviņa. “Patiesībā šis gatavošanas veids ļauj vislabāk sajust produktu patieso garšu.”

Laura atklāja, ka mājās gatavo, izmantojot cepeškrāsni, jo patīk krāsnī ceptu produktu garša. “Dārzeņi, zivis un gaļa iegūst pavisam citu garšu nekā tad, ja tie gatavoti uz pannas vai vārīti, turklāt nepieciešams mazāk taukvielu. Protams, ēdam arī svaigus produktus, kam apstrāde nav nepieciešama – salātus, augļus.”

Grēviņu ģimene pārtiku plānoti iegādājas reizi nedēļā, pasūtot bioloģiskos produktus ar piegādi uz mājām, bet citas nepieciešamās lietas iegādājas veikalā. “Ļoti cenšos piedomāt, lai pārtika nenonāktu atkritumos – galu galā garda maltīte var tapt arī no tā saucamajiem pārtikas pārpalikumiem,” savā pieredzē dalījās Laura.

Pētījumā piedalījās kopumā 505 respondenti no visas Latvijas vecumā no 18 līdz 55 gadiem – 258 sievietes un 247 vīrieši. 

 

Teksts: happy whispers
Bildes: Kārlis Dambrāns, Delfi.lv

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *