Kā pārdzīvot sliktās dienas

Vai jums kādreiz ir gadījies tā, ka vienu dienu dzīvesprieks šķīst uz visām pusēm un veicas it viss, kam vien piedur pirkstu, bet jau nākamajā rītā pasaulei priekšā aizvilcies pelēku mākoņu aizkars un dzīve rādās drūmās krāsās? Atlika uzrakstīt publiski, cik brīnišķīgi man klājas, un viss sagriezās kājām gaisā!

Processed with VSCO with a5 preset

Nākamās pāris dienas pēc iepriekšējā bloga ieraksta staigāju kā rūgumpods, neizjūtot itin nekādu prieku par dzīvi vai saviem plāniem, un par strādāšanu vispār nevarēja būt ne runas. Varētu padomāt, ka pie vainas kāds īpaši nejauks zvaigžņu vai planētu stāvoklis (jā, Mēness dienas nudien tobrīd nebija nekādas labās, ha!), vai varbūt kāds noskaudis, bet patiesībā  nojautu, kas par vainu. Manī pašā, ne apkārtējā pasaulē.

Rakstot blogu ar nosaukumu Laimīgie čuksti, nevilšus nākas saskarties ar priekšstatu, ka esmu atkodusi mūžīgās laimes formulu un allaž staigāju priecīga un apmierināta. Katru reizi, kad atļaujos norauties un nebūt 100% pozitīva, man to īpaši iebāž acīs – sak’, tu nepraktizē, ko sludini! Liekule. Starp citu, gadās, ka arī paši tuvākie, un tad ir dubultā sāpīgi. Jo es jau esmu tikai cilvēks un man tieši tāpat kā ikvienam citam ir labās dienas un ir sliktās dienas. Tiesa, salīdzinot ar sevi pirms dažiem gadiem (un varbūt pat mēnešiem), esmu atkodusi, ja ne gluži laimes formulu, tad savu būtību gan, un sapratusi, kā tās savas sliktās dienas pārdzīvot.

Ļauties bubulim sevi paauklēt

Viena lieta, kas man palīdzējusi, ir ļaušanās – nepatīkamo emociju un sajūtu akceptēšana. Es atzīstu sev, ka jūtos slikti, un ļauju sev tā justies. Parasti “atlabšana” prasa tieši vienu diennakti.

  • Šajā laikā cenšos nedarīt to, ko negribas. Tas var nozīmēt, ka nepacelšu kādu tālruņa zvanu, neatbildēšu uz e-pastiem vai atlikšu uz nākamo dienu kādu darbu. Varu atcelt tikšanos un neaiziet ciemos. Ja man griežas iekšas, domājot par kaut ko, labāk pat nekustināšu, jo nekas labs tur vienalga nesanāks.
  • Staigāju visu dienu pidžamā, neķemmēju matus un neuzpošu seju. Man vajag vienu diennakti būt mežonei, kam tāpat ir labi. Arī, ja nav labi.
  • Varu internetā truli noskatīties trīs TV raidījumus par īpašumu izsolēm un remontu pēc kārtas vai nosist laiku, skatoties seriālus, pat neizkāpjot no gultas. Gulta, protams, šajā dienā klāta netiek.
  • Man īpaši nerūp, ko sliktajā dienā ēdu. Apetītes parasti nav vispār vai arī ēst gribas nepārtraukti (un tad es to arī daru).
  • Man īpaši negribas komunicēt ar apkārtējiem, dalīties ar bildēm vai sajūtām sociālajos medijos, un es to arī nedaru.
  • Aprunājos ar draudzeni, kura negaida no manis mūžīgo saulstariņu, empātiski uzklausa un vienkārši pieņem, ka man ir sliktā diena, nemēģinot tūdaļ sniegt simtiem padomu, kā to padarīt labāku.
  • Eju gulēt vai nu ļoti laicīgi (jo man riebjas šī diena un es nevēlos, lai tā ieilgtu) vai, gluži pretēji, jāņoju nomodā līdz trijiem vai četriem naktī.

Iespert bubulim pa pēcpusi un likties mierā

Kad tā vienu dienu esmu ļāvusi bubulim sevi paauklēt, nākamajā dienā neoma pāriet teju pati no sevis. Esmu to paauklējusi un sapratusi, kur sāpīte. Ir laiks darīt visu to, ko nedarīju sliktajā dienā.

  • Es pamostos un saklāju gultu. Izvēdinu un sakārtoju istabu. Ja ir jāstrādā, notīru un sakārtoju galdu. Apkārtējās vides sakārtošana sakārto iekšēji.
  • Pidžama ar visām vakardienas emocijām tiek ielidināta netīrās veļas grozā. Visticamāk, bonusā izmazgāju veselu kaudzi netīrās veļas.
  • Ieeju dušā un izmazgāju matus. Viss vakardienas īgnums kopā ar šodienas mājokļa uzkopšanas sviedriem aiztek renstelē. Uzvelku kleitu – arī tad, ja nekur neiešu.
  • Pārdomāju dienas ēdienkarti un gatavoju veselīgus un garšīgus ēdienus. Iepriecinu ģimeni ar kādu našķi, piemēram, pašceptiem riekstu cepumiem.
  • Aplūkoju grāmatas, žurnālus vai interneta lapas, kas mani iedvesmo. Tas rosina iztēli, kā arī  atmodina radošumu un vēlmi darboties. Izdaru atliktos darbus.
  • Dodos pastaigā ar suni. Svaigs gaiss un dabas klātbūtne dara brīnumus. Tā ir baznīca, kurā nav jāskaita lūgšanas vai jāizsūdz grēki. Es varu vienkārši būt es pati. Šodien jau labākā formā.
  • Ielieku sociālajos medijos smuku bildi ar priecīgu parakstu, jo atkal jūtos labi un vēlos tajā dalīties. Čau, laimīgie čuksti, I missed you!

P.S. Es būtu ļoti priecīga, ja jūs dalītos savās metodēs, kā pārvarat sliktās dienas, taču diemžēl šobrīd bubulis ir apsēdis blogu un komentāri nav iespējami. Taču tos var droši rakstīt Happy Whispers Facebook lapā zem šī ieraksta

 

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *