Ļauties sāpēm un skumjām, lai dziedinātos

Nesen lasīju par kādu neparastu japāņu tradīciju, sauktu par Kintsugi jeb Kintsukuroi, kad saplīsuši trauki tiek nevis izmesti, bet salīmēti un apstrādāti, piejaucot lakai zelta, platīna vai sudraba pulveri. Tādējādi saplīsušais trauks kļūst vēl unikālāks un skaistāks. Tas turpina dzīvot ar savu stāstu un vēsturi. Līdzība, kas tik ļoti attiecināma arī uz mums — cilvēkiem, vai ne?

Arī mūsu dvēseles, pateicoties dažādiem “ievainojumiem”, savā ziņā kļūst tīrākas un skaistākas, ja ļaujamies dziedināšanai. Tiesa, pirms atkal izdodas iezaigoties skaistās krāsās, vispirms ir jāizbrien sāpju un pat sērošanas ceļš. Lai kas būtu mūsu pārdzīvojumu pamatā, ļaušanās sāpēm un sērām ir kā Kintsukuroi — izdzīvojuši tās, mēs kļūstam stiprāki un iemirdzamies vēl spožāk.

Ļauties emocionāli sāpīgiem pārdzīvojumiem nav viegli. Tas prasa drosmi. Tas nozīmē akceptēt un pieņemt, ka šobrīd man sāp, nevis izlikties, ka viss ir labi. Apspiestas sajūtas un emocijas tāpat nekur nepazūd. Tās manifestējas citās izpausmēs un formās, vai tā būtu pārmērīga aizraušanās ar ēdienu vai alkoholu, iepirkšanās “terapija”, dzelošs sarkasms un tamlīdzīgi. Emociju apspiešana patērē ļoti daudz enerģijas, kuru būtu daudz produktīvāk novirzīt kaut kur citur. Paradoksāli, taču, lai atbrīvotos no nepatīkamajām emocijām un sajūtām, tām ir jāļaujas.

Liga by Koshumm-11Man ļoti palīdzēja Kris Carr blogā aprakstītā pieredze par to, kā rīkoties brīžos, kad nepatīkamās sajūtas sāk smacēt. Proti, tās vienkārši ir jāizlaiž caur sevi. Ja melnais negaisa mākonis nāk virsū, veic dziļas, lēnas ieelpas un izelpas un… ļaujies. Varbūt sāksi klusi šņukstēt. Varbūt no krūtīm izlausīsies skaļas raudas. Varbūt tie būs sirdi plosoši kliedzieni vai spilvena sadunkāšana līdz spalvas lido pa gaisu… Svarīgi ir ļaut šīm emocijām izpausties.

Var gadīties, ka sākumā šādi izlādes mirkļi ir ļoti intensīvi un var būt biedējoši. Kurš gan labprātīgi vēlētos mesties zem neprātīga trauksmes vilciena vai ļaut emociju dzirnakmeņiem samalt sevi lupatu lēveros!? Tomēr, kad šīs bailes pārvaram un ļaujamies, kā kluss cerību stars iezaigojas uzticība un paļaušanās. Dziedināšnās process ir sācies. Ir jātic, ka spēsi atsperties un izrāpties pat no visdziļākā bezdibeņa.

Tātad, kad emocijas sakāpj kaklā, ļaujies – izlaid tās caur sevi! Lai nāk un iet. Kā mākoņi debesīs. Atceries, ka debesis nav mūžīgi saulainas vien. Ir migla. Ir lietus un vētra. Ir pelēko dienu virtene bez nevienas saules kripatiņas. Tāda ir dabas daba. Tieši tāpat arī skumjas un sēras ir daļa no dvēseles dziedināšanās procesa. Ļauties sāpīgajām emocijām vai izjūtām nenozīmē zaudēt kontroli. Tas nozīmē ļaut aiziet tam, kam bija jāaiziet. Un bieži vien dažāda veida zaudējumi — vai tas būtu darbs, attiecības vai kāds cits dzīves piespēlēts pārbaudījums, — paver durvis jaunām iespējām, jauniem sākumiem. Parādās enerģijas resursi un spējas iekustināt jaunas lietas.

Jā, mēs varbūt esam ievainoti vai jūtamies salauzti, taču tā ir mūsu iespēja atdzimt jaunā kvalitātē un iezaigoties vēl spožāk. Shine on, you crazy diamond!


Bildes un vide: Kosh’UMM
Make-up: Linda Liepiņa
Veļa: Ella M by Lindex
Jaka: MaiMai

1 Komentārs on Ļauties sāpēm un skumjām, lai dziedinātos

  1. Ilze
    28/03/2018 at 21:10 (2 gadi atpakaļ)

    Liels paldies par šīm atziņām. Kaut es pati esu uzsākusi terapiju un nav viegli ļauties emocijām, sāpēm atkal no jauna, bet jā, tas ir dziedinoši.
    Es pirmo reizi izdzirdēju par Kris Carr iekš thetappingsolution.com. The tapping Solution bioja 10 gadu jubileja kur bija iespējams dzirdēt Kris Carr un viņas stāstu. Apbrīnojama sieviete. Paldies Tev ar!
    Ciešanas un sāpes mūs padara par cilvēcīgākiem.

    Atbildēt

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *