Prieka pilna “melnā piektdiena”

Manī kūsā dzirkstošs prieks par atgriešanos blogā, par atgriešanos pie rakstīšanas! Sirsnīgs paldies Happy Whispers Facebook domubiedru grupai par atbalstu, kā arī par jūsu komentāriem Facebook lapā! Pirms kāda laika tehniskas kļūmes dēļ nobruka dažas funkcijas blogā, kuru atjaunošanai vēl neesmu paguvusi pieķērties, tāpēc neesmu pārliecināta, vai komentāri blogā atkal ir iespējami, taču atgriezeniskā saite man ir ļoti būtiska, lai nerastos sajūta, ka rakstu vien savam priekam. Vienmēr ir aizraujoši redzēt, ka aiz klikšķiem ir īsti cilvēki, un uzzināt, ko domājat, kā jūtaties arī jūs. Tāpēc verieties vaļā un dalieties – tas var noderēt vēl kādam, kurš saskāries ar līdzīgu pieredzi. Sniegsim roku cits citam!

Vakar bija piektdiena, 13. datums. Ja neskaita apzinātu aizgulēšanos no rīta, kas nolaupīja rīta zelta stundu darbam, un to, ka par to pašu vienu stundu sajaucu tikšanās datumu, man  “melnā piektdiena” bija vienkārši brīnišķīga. Pirms ķerties pie darbiem, apciemoju senu paziņu Aiju Bernāni viņas Miera ielas mājās, lai saņemtu kraniosakrālo sesiju. Esat par tādu “terapiju” dzirdējuši? Es nebiju. Un neko iepriekš netiku lasījusi, lai prāts neizdomātu manā vietā, kas tas būs, kā tas būs. Toties tagad man ir burvīga pieredze, par kuru dalīšos nedaudz plašāk gan blogā, gan, iespējams, kādā žurnālā, jo Aijas ceļš un pieredze ir dalīšanās vērti.

Kā saka pati Aija, kraniosakrālās sesijas laikā enerģētisko resursu un iekšējo dziļumu ceļojumā tiek atbalstīts cilvēka paša spēks. Tā ir iespēja restartēties, atpūsties pašam sevī un satikties ar savu bezgalību. Godīgi atzīstos – pēc sesijas lidoju nedaudz virs zemes un tās laikā labi pastrādāju ar saviem iekšējiem jautājumiem, taču tas notika viegli un dabiski, bez piepūles. Saņēmu dažas pavisam godīgas atbildes, kas nāca nevis no allaž modrā prāta, bet manas būtības dziļumiem.

Patika, ka sapratne arī par, iespējams, ne tik patīkamām lietām atnāca ar klusu, mierpilnu pieņemšanu, bez vainas izjūtas un nožēlas nospiedumiem. Svarīgais uzdevums darbā, kas bija paveicams atlikušajā pēcpusdienā un vakarā, padevās viegli, dabiski un bez piepūles. Mājupceļā sirsnīgi putināja un, brienot pa piesnigušajiem ceļiem, seja piesniga pilna prieka. Man šķiet, ka sen nebiju smaidījusi tik plati un gaiši, pa visu ģīmi.

Jaunais gads ir iesācies uz ļoti labas nots un man ir urdoša sajūta, ka 2017. būs ļoti jaudīgs un īpašs, ar skaistiem, jauniem sākumiem un vēl plašāku apvāršņu piedzīvošanu.

Šogad kā nekad iepriekš vēlos atbalstīt sevi, lai patiesi ietu pa to ceļu, kas ir mans, un audzēt bezbailību sevī. Sev novēlu, lai izaugsme notiek caur pozitīvām un pacilājošām pieredzēm, jo dažādu pārbaudījumu pēdējos gados ir bijis gana. Šis ir gads, kad pagātnes pieredzi patiešām vēlos atstāt pagātnē un atraisīt no manas šodienas. Un, ja kādreiz viss arī neritēs tik gludi, kā gribētos, ticu, ka jebkuru pieredzi varam transformēt, mainot pārdzīvotā kvalitāti. Izvēle ir mūsu ziņā. Lai izdodas!


Bildes:

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *